EDAK ievieš skaidrību par datu apstrādi zinātniskās pētniecības vajadzībām, paātrina anonimizācijas pamatnostādņu pabeigšanu un apstiprina pirmo Eiropas datu aizsardzības zīmogu kā nosūtīšanas rīku.

16 April 2026

Brisele, 16. aprīlis. Pēdējā plenārsēdē EDAK pieņēma Pamatnostādnes par personas datu apstrādi zinātniskās pētniecības nolūkos. Turklāt kolēģija ir izveidojusi komandu, lai paātrinātu anonimizācijas pamatnostādņu pabeigšanu. EDAK ir arī pieņēmusi divus atzinumus par diviem Europrivacy sertifikācijas kritēriju kopumiem, lai tos apstiprinātu kā Eiropas datu aizsardzības zīmogus, no kuriem viens jāizmanto kā nosūtīšanas instruments.

Daudzas zinātniskās pētniecības jomas ir atkarīgas no personas datu apstrādes, un tas ir veicinājis būtiskus zinātniskus atklājumus, kas sniedz labumu sabiedrībai. Jaunu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, pieaugums arī veicina zinātnes progresu, ļaujot pētniekiem izmantot un analizēt datus novatoriskā veidā.

EDAK pamatnostādņu par zinātnisko pētniecību galvenais mērķis ir nodrošināt lielāku skaidrību pētniekiem un atvieglot atbilstību VDAR, vienlaikus nodrošinot personu pamattiesību aizsardzību.

“Zinātniskā pētniecība var veicināt sabiedrības progresu un uzlabot mūsu ikdienas dzīvi. 

Mūsu vadlīnijas veicina inovatīvu pētniecību, palīdzot pētniekiem orientēties VDAR.  

EDAK ir apņēmusies atbalstīt zinātnieku aprindas un pilnībā atraisīt zinātniskās pētniecības potenciālu ES, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības tiesības.”

EDAK priekšsēdētāja, Anu Talus

Savās vadlīnijās padome sniedz skaidrojumus par jēdzienu “zinātniskā pētniecība”. Lai noteiktu, vai apstrāde notiek zinātniskās pētniecības nolūkos VDAR nozīmē, kolēģija sniedz sešus galvenos indikatīvos faktorus, kas būtu jāņem vērā papildus apstrādes būtībai, tvērumam, kontekstam un nolūkiem. Tie ir šādi: 1) metodiska un sistemātiska pieeja, 2) ētikas standartu ievērošana, 3) pārbaudāmība un pārredzamība, 4) autonomija un neatkarība, 5) pētniecības mērķi un 6) potenciāls veicināt esošās zinātnes atziņas vai izmantot esošās zināšanas jaunos veidos. Ja pētniecības pasākumi atbilst šiem sešiem faktoriem, tos var uzskatīt par zinātniskiem pētījumiem. Pretējā gadījumā pārzinim būtu jāpamato un jāspēj pierādīt, kāpēc darbības būtu jāuzskata par zinātnisko pētniecību VDAR nozīmē.

Tiek uzskatīts, ka turpmāka apstrāde zinātniskās pētniecības nolūkos ir saderīga ar personas datu vākšanas sākotnējo nolūku. Tāpēc pārziņiem nav pienākuma veikt mērķa saderības pārbaudi saskaņā ar VDAR, lai noteiktu, vai jaunā apstrāde ir saderīga ar sākotnējo vākšanas nolūku. Tomēr pārziņiem joprojām ir jāpārliecinās, ka sākotnējās apstrādes juridiskais pamats ir piemērots arī personas datu turpmākai apstrādei zinātniskās pētniecības nolūkos. 

Pārziņi var paļauties uz “plašu piekrišanu”, ja pētniecības mērķi personas datu vākšanas laikā nav pilnībā zināmi. Šajā gadījumā pētniekiem būtu jāievēro zinātniskās pētniecības ētikas standarti un jāievieš papildu aizsardzības pasākumi, lai kompensētu mērķa specifikācijas trūkumu. Pārziņi var arī lūgt personas sniegt piekrišanu dažādiem atsevišķiem pētniecības projektiem atsevišķi, tiklīdz kļūst zināmi šo projektu mērķi (dinamiskā piekrišana). Ir iespējama arī plašas un dinamiskas piekrišanas kombinācija.

Turklāt EDAK precizē fizisku personu tiesības gadījumos, kad viņu personas dati tiek apstrādāti zinātniskos nolūkos. Tas ietver tiesības uz dzēšanu un tiesības iebilst, uz kurām var attiekties ierobežojumi, ja personas datus apstrādā zinātniskās pētniecības nolūkos. Kolēģija sniedz piemērus, lai paskaidrotu, kad var uzskatīt, ka tiesības uz dzēšanu varētu padarīt neiespējamu vai būtiski apdraudēt zinātniskās pētniecības veikšanas mērķi. EDAK arī paskaidro, kad pārziņi var noraidīt fizisku personu iebildumus pret viņu personas datu apstrādi zinātniskās pētniecības nolūkos. Tas var attiekties uz gadījumiem, kad apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs.

Valde atgādina, ka gadījumos, kad personas datu apstrādē zinātniskās pētniecības nolūkos ir iesaistītas vairākas vienības, ir jānovērtē un jādokumentē, kā pienākumi tiek sadalīti starp vienībām. Šajā sakarā pamatnostādnēs ir sniegti noderīgi piemēri, lai precizētu, kurās situācijās vienības var kvalificēt kā pārzini, kopīgos pārziņus vai apstrādātāju.

Visbeidzot, kolēģija paskaidro, kā pārziņi, apstrādājot personas datus zinātniskās pētniecības nolūkos, var novērtēt atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, piemēram, anonimizāciju vai pseidonimizāciju. EDAK sniedz piemērus citiem aizsardzības pasākumiem, kurus varētu īstenot atkarībā no riskiem, ko rada veiktās pētniecības darbības. Tie ietver neatkarīgu vai ētisku uzraudzību, drošu apstrādes vidi, privātumu uzlabojošas tehnoloģijas, aizsardzības pasākumus pētījumu rezultātu publicēšanai, konfidencialitātes pasākumus un turpmākas izmantošanas nosacījumus.

Par pamatnostādnēm līdz 25. jūnijam notiks sabiedriskā apspriešana, kas ieinteresētajām personām dos iespēju sniegt komentārus un atsauksmes.

 

“Sprinta grupa”, kas pabeigs darbu pie anonimizācijas

Lai paātrinātu gaidāmo anonimizācijas pamatnostādņu pabeigšanu, padome izveidoja īpašu “sprinta grupu”, kas darbu pabeigs līdz vasarai.

 

Atzinumi par eiroprivātumu

EDAK pieņēma atzinumu, apstiprinot atjaunināto Europrivacy sertifikācijas kritēriju kopumu kā Eiropas datu aizsardzības zīmogu*saskaņā ar VDAR 42. panta 5. punktu. Kolēģija pirmo reizi apstiprināja Europrivacy sertifikācijas kritērijus 2022. gada 10. oktobrī kā pirmo Eiropas datu aizsardzības zīmogu ar  EDAK Atzinumu 28/2022. Europrivacy sertifikācijas shēmas darbības joma ir paplašināta, lai iekļautu pārziņus un apstrādātājus, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus Eiropas un uz kuriem attiecas VDAR 3. panta 2. punkts, vai nu tāpēc, ka tie piegādā preces vai sniedz pakalpojumus privātpersonām Eiropā, vai arī tāpēc, ka tie uzrauga viņu uzvedību.

Turklāt kolēģija pirmo reizi pieņēma atzinumu, atzīstot Europrivacy sertifikācijas kritērijus par Eiropas datu aizsardzības zīmogu, kas izmantojams kā nosūtīšanas instruments saskaņā ar VDAR 42. un 46. pantu.  Datu importētāji ārpus Eiropas, uz kuriem neattiecas VDAR, tagad var pieteikties Europrivacy sertifikācijas shēmai attiecībā uz saņemto datu nosūtīšanu. Šī sertifikācija atvieglos Eiropas pārziņu un apstrādātāju pienākumu pierādīt, ka tie nodrošina atbilstošas garantijas personas datu nosūtīšanai uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

Šie apstiprinājumi sniedz papildu informāciju par VDAR sertifikācijas mehānismiem, apstiprinot to būtisko lomu kā VDAR atbilstības nodrošināšanas instrumentam.

 

Piezīme redaktoriem

*Eiropas datu aizsardzības zīmogs ir visā Eiropā atzīts VDAR sertifikācijas mehānisms. Zīmogam ir jāatbilst konkrētiem kritērijiem, ko apstiprinājusi EDAK, un tas ir jāpiešķir sertifikācijas struktūrai, kas akreditēta saskaņā ar VDAR 43. pantu, lai pierādītu atbilstību VDAR standartiem.

Šeit publicētais paziņojums presei ir automātiski tulkots no angļu valodas.  EDAK negarantē tulkojuma precizitāti. Ja rodas šaubas, lūdzu, skatiet oficiālo tekstu tā angļu valodas versijā.