EDAK: “Piekrišanas vai samaksas” modeļiem ir jāpiedāvā reāla izvēle

17 April 2024

Briselē, 17. aprīlī. Pēdējā plenārsēdēEDAK pieņēma atzinumu  pēc VDAR 64.panta 2. punkta pieprasījuma, ko iesniedza Nīderlandes, Norvēģijas un Hamburgas datu aizsardzības iestādes (DPA). Atzinums attiecas uz piekrišanas derīgumu personas datu apstrādei uzvedības reklāmas nolūkos saistībā ar “piekrišanas vai samaksas” modeļiem, ko izmanto lielas tiešsaistes platformas

EDAK priekšsēdētājs Anu Talus teica: “Tiešsaistes platformām būtu jādod lietotājiem reāla izvēle, izmantojot “piekrišanas vai samaksas” modeļus. Modeļi, kas mums ir šodien, parasti prasa, lai indivīdi vai nu atdotu visus savus datus, vai samaksātu. Rezultātā lielākā daļa lietotāju piekrīt apstrādei, lai izmantotu pakalpojumu, un viņi pilnībā nesaprot savas izvēles sekas.” 

Attiecībā uz “piekrišanas vai samaksas” modeļiem, ko īsteno lielas tiešsaistes platformas, EDAK uzskata, ka lielākajā daļā gadījumu tām nebūs iespējams izpildīt derīgas piekrišanas prasības, ja tās saskaras ar lietotājiem tikai ar izvēli starp piekrišanu personas datu apstrādei uzvedības reklāmas nolūkos un maksas samaksu.

EDAK uzskata, ka tikai tādas maksas alternatīvas piedāvāšanai pakalpojumiem, kas ietver personas datu apstrādi uzvedības reklāmas nolūkos, nevajadzētu būt pārziņu standartam. Izstrādājot alternatīvas, lielām tiešsaistes platformām būtu jāapsver iespēja nodrošināt privātpersonām “līdzvērtīgu alternatīvu”, kas neietver maksas samaksu. Ja pārziņi izvēlas iekasēt maksu par piekļuvi “līdzvērtīgai alternatīvai”, tiem būtu būtiski jāapsver papildu alternatīvas piedāvāšana. Šai brīvajai alternatīvai vajadzētu būt bez uzvedības reklāmas, piemēram, ar reklāmas veidu, kas ietver mazāk personas datu apstrādi vai tādu nav. Tas ir īpaši svarīgs faktors, novērtējot derīgu piekrišanu saskaņā ar VDAR.

EDAK uzsver, ka piekrišanas saņemšana neatbrīvo pārzini no visu VDAR 5. pantā izklāstīto principu, piemēram, nolūka ierobežojuma, datu minimizēšanas un taisnīguma, ievērošanas. Turklāt lielām tiešsaistes platformām būtu jāapsver arī atbilstība nepieciešamības un proporcionalitātes principiem, un tās ir atbildīgas par to, lai pierādītu, ka to apstrāde kopumā atbilst VDAR. 
Attiecībā uz nepieciešamību pēc brīvas piekrišanas būtu jāņem vērā šādi kritēriji: nosacītība, kaitējums, jaudas nelīdzsvarotība un granularitāte. Piemēram, EDAK norāda, ka iekasētā maksa nevar likt indivīdiem justies spiestiem sniegt piekrišanu. Pārziņiem, izskatot katru gadījumu atsevišķi, būtu jānovērtē gan tas, vai maksa vispār ir atbilstoša, gan summa, kāda attiecīgajos apstākļos ir atbilstoša. Lielām tiešsaistes platformām būtu arī jāapsver, vai lēmums nesniegt piekrišanu var izraisīt negatīvas sekas, piemēram, izslēgšanu no ievērojama pakalpojuma, piekļuves trūkumu profesionāliem tīkliem vai risku zaudēt saturu vai savienojumus. EDAK norāda, ka negatīvas sekas, visticamāk, radīsies, ja lielas tiešsaistes platformas, lai saņemtu piekrišanu apstrādei, izmanto “piekrišanas vai samaksas” modeli.

Pārziņiem katrā atsevišķā gadījumā ir arī jāizvērtē, vai starp indivīdu un pārzini pastāv pilnvaru nelīdzsvarotība. Novērtējamie faktori ietver lielo tiešsaistes platformu stāvokli tirgū, apmēru, kādā indivīds paļaujas uz pakalpojumu, un pakalpojuma galveno auditoriju. 

Turklāt EDAK sniedz elementus, lai novērtētu kritērijus informētai, konkrētai un nepārprotamai piekrišanai, kas lielām tiešsaistes platformām būtu jāņem vērā, īstenojot “piekrišanas vai samaksas” modeļus. 

EDAK priekšsēdētājs Anu Talus piebilda: “Pārziņiem vienmēr būtu jārūpējas, lai pamattiesības uz datu aizsardzību nepārveidotu iezīmi, kas indivīdiem ir jāmaksā. Indivīdi būtu pilnībā jāinformē par savas izvēles vērtību un sekām.” 

Papildus šim atzinumam 64. panta 2. punktā EDAK arī izstrādās pamatnostādnes par “piekrišanas vai samaksas” modeļiem ar plašāku darbības jomu un sadarbosies ar ieinteresētajām personām par šīm gaidāmajām pamatnostādnēm.

Redaktora piezīme:
EDAK tika lūgts sniegt šo atzinumu saskaņā ar VDAR 64. panta 2. punktu, lai izskatītu piekrišanas spēkā esamību saistībā ar “piekrišanas vai samaksas” modeļiem, ko izmanto lielas tiešsaistes platformas, ja tiek lūgta piekrišana personas datu apstrādei uzvedības reklāmas nolūkos, arī ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Bundeskartellamt lietā (C-252/21).

 

Šeit publicētais paziņojums presei ir automātiski tulkots no angļu valodas.  EDAK negarantē tulkojuma precizitāti. Ja rodas šaubas, lūdzu, skatiet oficiālo tekstu tā angļu valodas versijā.